Vēl tu rozes plūc
Nenotvīkdama,
Vēl tu matos spraud
Tās bez nolūka.
Vēl tu uzsmaidi
Visai pasaulei,
Vēl tu nezini
Sava skaistuma.
Paies laiciņš īss
Un tu nosarksi,
Birzes maliņā,
Ziedus meklējot.
Un tu plūksi tos
Vienam vienīgam,
Un tu smaidīsi
Vienam vienīgam.
Karsti slavēs viņš
Tavu skaistumu
Bet es staigāšu
Kā pa rudeni.