Viegli mani žagi rāv'
Tālu mani pieminēj'
Skauģīts manim nevēlēj'
Ne dziedāti, gavilēt
Ko ļautiņi dabūjati
Ap manīmi runādam'
Mani prieki, manas bēdas
Manas kaites, nopūtiņ's
Maigu miegu es gulēj'
Uz tautieša rociņām
Tur aizmirsu visas bēdas
Visu ļaužu valodiņ's
Dievam tika, ļaudīm žēl
Ka mēs mīļi dzīvojam
Dievam tika, ļaudīm žēl
Es bij' dzelžu cilvēciņš
Man tērauda dvēselīte
Es iztriekšu velna māti
Pa mazāmi durtiņāmi
Visi ceļi ugunīm
Visi meži atslēgām
Ja Dieviņis palīdzēs
Es grib tiem cauri tikt!
Es bij' dzelžu cilvēciņš
Man tērauda dvēselīte
Es iztriekšu velna māti
Pa mazāmi durtiņāmi
Runātāj, cilvēciņ!
Tu jau manu gājumiņu
Sen gadiņus aprunāji!
Es jau Tevi sen zināju!