Vai Tev netrūkst laiks
Kad komforts bija lieks
Pārdevām sirdis citu saplēstiem sapņiem un gaidījām, līdz tie piepildīsies.
Smaids un nenoteikts virziens.
Prieka bezrūpības satrieksts haoss, kam seko viens apburts histerisks sirdsmiers.
Palaid mani atpakaļ laikā.
Viss tik viegli dažreiz izslīd starp pirkstiem.
Tik atmiņās plosās, dziļi vēnās dzirkstošs bieds, ka nekas neatgriezīsies.
Par to, kas neatgriezīsies.
Palaid mani atpakaļ laikā.
Var jau būt, esmu mazgajis rokas solot būt citāds un palikušas tikai vairs ķermenī rotas.
Nostaļģijas varā dzīves atmiņas dotās.
Kas man pateiks, kas mēs patiesībā esam?
Viss tik viegli dažreiz izslīd starp pirkstiem.
Tik atmiņās plosās, dziļi vēnās dzirkstošs bieds, ka nekas neatgriezīsies.
Par to, kas neatgriezīsies.