Reiz vaicāju kādam kolēģim, vai pazīsti Latviešus?
Viņš teica, ka dzirdējis esot, tie dzīvojot kaut kur.
Starp Dāniju un Spāniju, netālu no Grieķijas,
Starp Mēnesi un Transilvāniju, kas to gan lai atceras?
Es stāstīju tam, ka Latvieši pie Baltijas jūras mīt,
Viņš teica, ka šīs mazās tautiņas ir šodien, bet nebūs vairs rīt.
Starp Dāniju un Spāniju, netālu no Grieķijas,
Starp Mēnesi un Transilvāniju, kas to gan lai atceras?
Tad gadījās pāris Letiņu spēka briedumā,
Tie saformēja armiju, to nosauca par L.L.A.
Tie smalkās vietās ārdījās, un mētāja kokteiļus,
Tie saziepēja Apvienotās Nācijas un svilināja karogus.
Kad jautāju atkal kolēģim, vai pazīsti Latviešus?
Viņš teica, ka tie pēc taisnības sauc, un viņu esot milzīgi daudz.
Būšot pasaulei ar tiem jārēķinās, un viņi jāsaprot,
Un tā zemīte būtu tiem jāatdod, lai citur tie netrako.
Starp Dāniju un Spāniju, netālu no Grieķijas,
Starp Mēnesi un Transilvāniju, kas to gan lai atceras?