Likums nav nāve lai apturēt mani, nauda nav gaiss lai uzturēt mani
Pis prom! jēlas gaļas nepanesamība
Skrien prom! tevi noķers īsta atkarība
Acis spīd kā nazis, rokās sen jau stroķis
Es labāk būšu lācis bez kājas nekā vista bez spējas
Hey, nē, labāk lodi galvā nekā sniedzu rokas tev pār būra resti
Škēres acīs, palicis bez kājam tā kā lācis
Āda izpūrusi, redzu te kā veras vaļā vārti
Speru soli solī, mani vārdi tā kā grezni māli
Tikai atkal lūdzu sāli, lai tev darīt īstu skādi
Izsalcis suns, es tev dodu bļodu lai tu zini kāpēc dzīvot
Kur te slēpjas īsta mīla, redzu tikai mēslu mīklu, gribi lai es nīkstu?
Nīkstu līdz sāpes mani moka!
Šāda tāda atkarība būt par brīvu, daudzi saka tā nav sakarīga
Bet es saku tev tač mugura līka, ko tu redzi ja ne savas kājas
Doma kādu izvēlēties ceļu, manā izvēlē nav labu eju
Pulveris uz rētu rokām, manjekāli griežu loku lokā
Gaisa plūsma bisi loka, ko es ņemu līdzi rokā, lai tik rādīt ceļu lodei
Es šauju līdz sāpes mani moka
Likums nav nāve lai apturēt mani, nauda nav gaiss lai uzturēt mani
Pis prom! jēlas gaļas nepanesamība
Skrien prom! tevi noķers īsta atkarība
Acis spīd kā nazis, rokās sen jau stroķis
Es labāk būšu lācis bez kājas nekā vista bez spējas
Hey, nē, labāk lodi galvā nekā sniedzu rokas tev pār būra resti
Divdesmit viens, vēl viens un būtu lieks
Asā rīta gaisā rokas trīc jo laika gaitā esmu nācis klajā ar domu
Mazgāju lupatas lai nejust savu smaku
Bet es ģērbju ko ģērbu vakar, lai sajustu manu smaku
Manas rokas pazīst manu prātu