Saule manā austrumlogā
Ikdienu mani uzrunā
Bet es labprāt tev to dāvātu
Lai tik pabūtu ar tevi divatā
Tik divatā
Dienā pelēkā
Rāmums starp mums ir nostājies
Pie viņas tu tomēr atgriezies
Bet es sev joprojām jautāju
Vai tu vēlreiz spētu pabūt divatā
Tik divatā
Dienā pelēkā
Smailās virsotnes par dzelmēm kļūst
Pārāk lēni tas klusums mūsos lūst
Bet vai mūsu rīti nepietrūks tev
Kad pabūt ar mani divatā
Tik divatā
Dienā pelēkā
Ja Saule tavā austrumlogā
Šorīt tevi atkal uzrunā
Nav iemainīta naktī tā
Lai es pabūtu ar tevi divatā
Tik divatā
Dienā pelēkā
Lai pabūtu tik divatā
Dienā pelēkā
Pabūt, pabūt divatā
Tikai divatā, tikai divatā